Sēļu klubs

Sēļu klubs Sēlijā

Pirmo Sēlijas novadpētnieku salidojumu 2013. gada oktobrī Viesītē var nosaukt par vēsturisku, jo tika nolemts dibināt Sēļu klubu, kas nav no „augšas” ierosināts pasākums, bet gan pašu, dažādos Sēlijas novados dzīvojošu sēliski domājošu, aktīvu un radošu cilvēku iniciatīva. Šajā dienā tika nolemts apceļot visus septiņus novadus Sēlijas novadu apvienībā un iepazīties ar novadpētnieku darbu.
Savulaik Rīgā ir pastāvējis Sēļu klubs. Mums šķiet ļoti vērtīga šāda domubiedru apvienošanās forma, esam vienojušies par biedrības dibināšanu. Tas dod iespēju katram pagastam, kuru cilvēki pievienojušies mūsu klubam, būt par iniciatoru lietderīgu ideju un mērķu realizēšanai arī sava pagasta vai pilsētas labā.
Sēļu kluba dibināšanas idejas iniciatori ir Viesītes muzeja „Sēlija” darbinieki un Sēlijas novadu novadpētnieki, bet aicinām pievienoties visu paaudžu dažādu jomu speciālistus un studentus, kuru pārliecība un vārds būs noteicošais Sēlijas nākotnei.

Skan izaicinoši un varbūt skaļi – sava novada patrioti. Protams, ērtāk ir būt pelēkam un nepamanāmam, klusējošam un neko nedarošam, novērotājam un kritizētājam. Zinām, ka Sēlijas atbalstītāji ir visā Latvijā, un ceram, ka tādi ir arī vēl kaut kur citur pasaulē. Šī Zemgales daļa- uz augšu pa Daugavu – Augšzeme, Sēļzeme, nedrīkst zaudēt savu pagātni tāpat kā kurši, zemgaļi un latgaļi. Mūsu spēks ir kultūras daudzveidībā. Tikai stipri un par sevi pastāvēt spējīgi novadi veido stipru Latviju.

Sēļu kluba darbības mērķi ir:

1. Sēlijas atbalstītāju apvienošana darbībai Sēlijas kultūrvēsturiskās zemes labā.

2. Sēlijas un senās sēļu cilts vārda popularizēšana un daudzināšana, sēliskās pašapziņas saglabāšana un vairošana.

3. Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšana, saglabāšana un popularizēšana.

4. Darbošanās novadu iedzīvotāju dzīves kvalitātes stiprināšanai.

 

Sēļu kluba darbības virzieni :

  • Sēlijas kultūrvēsturiskā reģiona vēstures un kultūras apzināšanas un pētnieciskais darbs. Izcilu personību ieguldījuma dokumentēšana un popularizēšana. Personību piemiņas saglabāšana novados.
  • Sadarbība ar līdzīgi domājošiem, savstarpēja zināšanu un pieredzes apmaiņa pagastos pasākumu, kopīgu projektu un informatīvā veidā.
  • Darbs ar sabiedrību visos Sēlijas novados – pasākumi, norises un darbošanās kas popularizē zināšanas par Sēlijas kultūrvēsturi un seno dzīvesziņu.

Biedrības Sēļu klubs biedriem ir šādas tiesības:

  • piedalīties Sēļu kluba pārvaldē;
  • saņemt informāciju par Sēļu kluba darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Sēļu kluba institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
  • piedalīties visos biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Sēļu kluba darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli.
Biedrības Sēļu klubs biedru pienākumi:
  • ievērot Sēļu kluba statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus;
  • regulāri maksāt biedru naudu;
  • ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt biedrības mērķu realizēšanu.
  • Saistības biedram var noteikt ar biedru sapulces vai valdes lēmumu. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šī biedra piekrišana.
Izpildinstitūcija
  • Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no trim valdes locekļiem.
  • Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.
  • Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru sapulces kompetencē.
  • Sēļu klubu ir tiesīgi pārstāvēt: priekšsēdētājs vai vietnieks vienpersonīgi, kā arī trešais valdes loceklis kopā ar diviem Kluba biedriem.
  • Valdes locekļi pilda savus pienākumus bez atlīdzības.
Biedru nauda
   Sēļu kluba biedri maksā biedru naudu vienu reizi gadā 12 EUR apmērā vai pa daļām.
 
Iestāšanās Sēļu klubā

Lai iestātos Sēļu klubā, jāuzraksta iesniegums vai jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jānosūta pa pastu vai pa e-pastu (iesnieguma veidlapa) :

e-pasts: ilma.svilane@inbox.lv

Tālrunis saziņai: +371 27071996

Esošā gada laikā jānomaksā biedra nauda, sākot no iestāšanās mēneša, 1.00 EUR mēnesī, pārskaitot uz biedrības bankas kontu, ar norādi – biedra nauda. Ziedojumam var norādīt mērķi, bet, ja tāda nav, ziedojums tiek izmantots vispārējām Sēļu kluba vajadzībām.

Sēļu kluba valde:

Ilma Svilāne (Viesīte)

                               Lidija Ozoliņa (Nereta)

                                                                         Vanda Gronska (Dviete)

Biedrības Sēļu klubs reģ. Nr. 50008220371,
Swedbank  konts LV26HABA0551037972430

Valdes priekšsēdētāja: Ilma Svilāne Tel. +371 270 719 96

KĀDAM BŪT SĒLIJAS ĢERBONIM?

Kā zināms, ir izstrādāts likumprojekts par vēsturiskajām zemēm, ko parakstījis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un ar 2021.gada 1. jūliju spēkā stājas „Latviešu vēsturisko zemju likums”. https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/Likumprojekts_Vesturisko_zemju_likums_24092020.pdf

Pirmais teikums tajā skan: „Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju”.

Vidzemes ģerbonis — sarkanā laukā sudraba grifs ar  zobenu labajā ķetnā.

Kurzemes ģerbonis — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva.

Latgales ģerbonis — zilā laukā pretēji pagriezts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā.

Zemgales ģerbonis — zilā laukā sudraba alnis.

Sēlijas ģerbonis —

Viedoklis:

Esošajām vēsturiskajām zemēm ir savi ģerboņi. Ģerbonim jābūt arī Sēlijai, tāpēc tiek aktualizēts jautājums par to, kāds tas būs.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 600, kas spēkā no 2019. gada decembra, nosaka Latvijas valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai un heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus. Ģerboņu poligrāfiskai attēlošanai izmanto tikai 6 krāsas: melna, sarkana, sudraba, zaļa, zelta un zila. Katrai no minētajām krāsām ģerbonī izmantojami tikai noteiktie krāsu toņi, kas atbilst atbilstošajiem RGB krāsu standarta kodiem. Noteikumi paredz šiem pieņemtajiem heraldisko krāsu toņiem atbilstošus grafiskos apzīmējumus, kā arī norāda stingru krāsu un apzīmējumu pielietojumu. Tas sašaurina iespējas, izvēloties Sēlijas ģerboni. Droši vien būs vairāki piedāvājumi, no kuriem izvēlēsies atbilstošāko. Cerams, ka to neizlems kāda viena persona.

Vēsturisko zemju jeb kultūrvēsturisko novadu ģerboņos izmantots viens elements – heraldiskais zvērs. Kurzemei – lauva, Vidzemei un Latgalei – grifs, Zemgalei – alnis. Ja lauvas un grifa simboliskā nozīme ir aprakstīta, tad alnim šāda apraksta, šķiet, nav. Tā kā Sēlija vēsturiski ir bijusi daļa no valstiska veidojuma Kurzemes – Zemgales hercogistes, bet pēdējā laika posmā – no Zemgales, tad loģiski būtu izmantot Zemgales heraldisko elementu alni, bet pretēji pagrieztu. Tā kā nav norāžu par vairoga jeb ģerboņa pamata krāsas citiem ierobežojumiem, tad to var izvēlēties no minētajām krāsām.

Lai gan sēļiem un sēliešiem gribētos ģerbonī redzēt sava karoga sūnu zaļo toni, tomēr jāpaliek pie pieļaujamā zaļā toņa. Tieši sēļu jeb Sēlijas karoga esamība un plašais pielietojums Sēlijas novados nosaka to, ka pamata krāsa varētu būt zaļa, bet ne cita no minētajām sešām. Sēlija atdzimusi pēdējo 30 gadu laikā, pateicoties saviem cilvēkiem – viņu entuziasmam un patriotismam. Šis ceļš atšķiras no esošo zemju veidošanās ceļiem, tāpēc arī pamata krāsa var atšķirties no esošo zemju krāsām. Sēliju izjūtam, redzam un prezentējam kā zaļu mežu, lauku un purvu zemi ar pilsētu un ciemu salām. Dabas bagātības mēs bieži nosaucam par mūsu valsts zaļo zeltu, tāpēc Sēlijas heraldiskais zvērs alnis varētu būt zelta krāsā, kam ir dziļa un spēcīga simboliskā nozīme. Sēlija to ir pelnījusi, lai nostiprinātu savu pašapziņu, lepnumu un atbildību. Ja Zemgales ģerbonim ir zilā laukā sudraba alnis, tad šādā variantā Sēlijas ģerbonim ir zaļā laukā pretēji pagriezts zelta alnis, tas ir – pagriezts uz labo pusi. Kartē Sēlija arī ir pa labi no Zemgales.

Šie gan ir subjektīvi spriedumi, jo to, kāds būs Sēlijas ģerbonis, izlems Valsts heraldikas komisija.

 

Ilma Svilāne, biedrības Sēļu klubs vadītāja

 

Barikāžu atcere Zalvē – stāsts

1991.GADA BARIKĀŽU AIZSTĀVJU ATCERES DIENA

30 GADI BARIKĀDĒM – 

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU UN NEATKARĪBU

Sēļu kluba afiša – barikādes

 
                                                   Veselīgu un laimīgu Jauno 2021.gadu!

                                                  Apsveikums Jaunajā gadā

 
https://youtu.be/tQsECCFGX2s
vai
https://www.youtube.com/watch?v=tQsECCFGX2s&feature=share&fbclid=IwAR2X4Eysk-n1ObqNI7g2yz3nweHbMrPGoUfVu4Ht5j-ChQYrPo2zEa6PbQk
 
Iestāšanās Sēļu klubā

Lai iestātos Sēļu klubā, jāuzraksta iesniegums vai jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jāatdod personīgi Lielzalves muižā  vai jānosūta pa e-pastu (iesnieguma veidlapa) :

e-pasts: ilma.svilane@inbox.lv

Tālrunis saziņai: +371 27071996

Esošā gada laikā jānomaksā biedra nauda, sākot no iestāšanās mēneša, 1.00 EUR mēnesī, pārskaitot uz biedrības bankas kontu, ar norādi – biedra nauda. Ziedojumam var norādīt konkrētu mērķi vai ierakstīt – “izmantot pēc vajadzības”.  Tad tas tiek izmantots aktuālām Sēļu kluba vajadzībām.

Biedrības reģ. Nr. 50008220371,
Swedbank  konts LV26HABA0551037972430,

Biedrība Sēļu klubs  ir pateicīga par ziedojumiem!

Sēlijas stāsts

Viesītes novads

✒️Atsaucoties uz 14.februārī notikušās Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdi, kurā Sēlijas novadu pašvaldībām tika uzdots nedēļas laikā vienoties par attīstības centru – Jēkabpilī vai Aizkrauklē, šodien, 19.februārī, plkst. 10:00 Viesītes Kultūras pilī notika Sēlijas novadu apvienības paplašinātā sēde, kuras laikā tika izskatīti jautājumi par vienota Sēlijas novada izveidi, nosakot administratīvo un attīstības centru.

📍Sēdē piedalījās Viesītes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Ilūkstes, Salas, Neretas, Jēkabpils novadu priekšsēdētāji, deputāti un pašvaldību darbinieki.

Kopumā tika izvirzīti 5 priekšlikumi, par kuriem notika atklāts balsojums. Balsojumā piedalījās 30 sēdes dalībnieki.

1) Par vienota Sēlijas novada izveidi (Balsojuma rezultāti: PAR 28; PRET 1; Atturas 1);

2) Par Sēlijas novadu pašvaldību pievienošanos plānotajam Aizkraukles novadam (Balsojuma rezultāti: PAR 2; PRET 28; Atturas 0);

3) Par Sēlijas novadu pašvaldību pievienošanos plānotajam Jēkabpils novadam (Balsojuma rezultāti: PAR 3; PRET 27; Atturas 0);

4) Par Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru noteikt Viesīti (Balsojuma rezultāti: PAR 19; PRET 3; Atturas 7; Nepiedalās 1);

5) Par Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru noteikt Salu (Balsojuma rezultāti: PAR 6; PRET 3; Atturas 21).

📍Ņemot vērā šos balsojuma rezultātus, tiks izstrādāts vienots Sēlijas novadu apvienības sēdes lēmums, kurš šonedēļ tiks iesniegts Saeimā .Image may contain: 2 people, people sitting, table and indoor

Trīsdesmit gadi Baltijas ceļam un simts trīsdesmit – Sēlijas ceļam, ja ņem par atskaites punktu Skruzīšu Mikus izdoto grāmatu „Sēļi – Kurzemes augšgala senči”, kas iznāca klajā 1889. gadā. Neviens ceļš nerodas bez ieceres, plānojuma un materiāliem. Tie ir arī šiem ceļiem. Sēlijas ceļam ir simtiem gadu gara priekšvēsture.

„Aiz sēļu zemes robežas letu zeme atrodas”, vēsta Atskaņu hronika, bet no Indriķa hronikas uzzinām par Sēļu pils ieņemšanu 1208. gadā un Kokneses pils nodedzināšanu, kur dzīvoja letgaļi un sēļi. Drīz vien dibināta Sēlijas bīskapija (1218-1226) Daugavas kreisā krasta zemju kristīšanai.

Lietuvas karalis Mindaugs, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību viņa kristīšanā un kronēšanā par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī par solīto aizsardzību, atdāvina Livonijas mestram Sēlijas zemes: Medeni, Peloni, Maleisini un Tauragni. 1257. gadā Romas pāvests Aleksandrs IV apstiprina Lietuvas karaļa Mindauga lēmumu. 1259. gada precizētajā Sēlijas sadalīšanas dokumentā minēti pilsnovadi: Alektene, Medene, Kalve, Maleisine, Tauragne, Utten, Uspal u.c.

Sēļu pils vārds atskan Kurzemes-Zemgales hercogistes (1562-1795) laikos, kad tā bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos (no 1617.): Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils. Hercogs Gothards savā testamentā (1587) hercoga varu atstāja abiem dēliem. Frīdriham piešķīra Zemgali ar centru Sēlpilī, bet Vilhelmam – Kurzemi ar centru Kuldīgā.

  1. gadsimta beigu latviešu nacionālo kustību saucam par Pirmo atmodu. Vācbaltu teologs, valodnieks, etnogrāfs un arheologs Augusts Bīlenšteins aprakstījis savu ceļojumu pa Augškurzemi un sēļu pilskalnus, kas pētīti arī vēlāk un pastāv joprojām. 1880. gadā dibināta un nosaukta senākās baltu cilts zemes vārdā vecākā latviešu studentu korporācija Selonija, kas darbojas arī tagad „brīvas Latvijas valsts izaugsmei un ilgtspējīgai, uz mērķi orientētai attīstībai”. Viens no seloņiem bija arī minētās grāmatas autors latviešu etnogrāfs un folklorists Skruzīšu Mikus.

Bet jāpaiet vēl simts gadiem, lai, Trešās atmodas rosināti, mēs atcerētos savas tautas vēsturi. 1989. gadā atnāca ziņa, ka dibināts Rīgas sēļu klubs. Deviņdesmito gadu sākumā vietējie preses izdevumi sāka publicēt aprakstus par sēļiem un Sēliju, kas bija gandrīz vai vienīgā pieejamā izziņas literatūra par mūsu senvēsturi. Sākām apzināties, ka Sēlija ir bagāts novads ar interesantu un savdabīgu pagātni. Latvijas Kultūras fonds izsludināja „Sēļu nedēļu”, kas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas gādību un vietējo atbalstu pārtapa „Sēļu gadā” ar „Sēļu sarunām” Krustpils pilī. 1995. gada 25. maijā radio pārraidīja akadēmiķa Jāņa Stradiņa runu „Rīta sveiciens Sēlijai, Sēļu gadu ievadot”.

„Lai gaišs pavasara rīts aust pāri Sēlijai, lai rit Sēļu gads, lai šis gads nebeidzas nākamgad, bet kļūst par Sēlijas atdzīvināšanas programmas sākumu. Lai nav vairs jāpiemin Sēlija kā Latvijas pameita, lai nav jārunā par „Sēlijas elēģiju”, bet gan par vienu Latvijas daļu ar prieku un cerību”, teica akadēmiķis Jānis Stradiņš. Šis laiks bija kā Zvaigžņu lietus, kas atmirdzēja pāri Sēlijai, – plaši tika atzīmētas izcilu novadnieku atceres dienas. Jānim Akurateram-120, Aleksandram Grīnam- 100, Paulam Stradiņam- 100, Jānim Veselim- 100, Pēterim Nomalam- 120. 1995.gada 15. decembrī Ilūkstē tika nodibināta Sēlijas asociācija ar akadēmiķi Jāni Stradiņu un docentu Sigizmundu Timšānu priekšgalā.

1997. gadā Latviju pāršalca vēsts par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa „pārnākšanu” dzimtenē – viņa mirstīgo atlieku pārvešanu uz Ķišķu kapiem Neretā viņa simtdivdesmitgadē.

Vai Sēlija ir tikai romantizēta sentimentāla pagātnes apcere bez loģiska pamatojuma un faktiem? Uz jautājumu palīdzējusi atbildēt Latvijas Zinātņu akadēmija, zinātniski pētījumi par Sēlijas vēsturi, valodniecību, arheoloģiju, folkloristiku, etnomuzikoloģiju, mutvārdu vēsturi. Notika LZA izbraukuma sēdes ar zinātnieku piedalīšanos, pētījumi par Sēliju tika publicēti izdevumā „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” un citos izdevumos. Virkne pasākumu sekoja cits citam: „Sēļu gada” noslēgums un Otrās „Sēlijas sarunas” Viesītes kultūras namā 1996. gadā, LZA izbraukuma sēde Jaunjelgavā 1997. gadā, „Sēlijas dienas” Aknīstē un citās vietās. Ar sajūsmu tika sagaidītas pirmās Sēlijai veltītās grāmatas. 1995. gadā ar Latvijas Kultūras fonda gādību iznāca Vaidas Villerušas sastādītā „Sēļu zeme”, bet 1999. gadā – Valdemāra Ancīša „Sēlijas grāmata”. Lasījām Sēlijas rakstnieces Lūcijas Ķuzānes grāmatas.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas līdzdalību Viesītē un Aknīstē 1999.gada 21.-22. maijā notika vēsturiskais Sēlijas pirmais kongress. Sunākstes ev.-lut. baznīcā tika iesvētīts Sēlijas sarkanbaltzaļais karogs un pirmo reizi pacelts mastā pie Viesītes Kultūras pils. 2000. gadā karogs apstiprināts Heraldikas komisijā un, tāpat kā trīs krāsas karogā, kļuvis par neatņemamu Sēlijas simbolu.

Atskatoties uz aizvadītajiem trīsdesmit gadiem, var teikt, ka tie bijuši ļoti darbīgi un ražīgi Sēlijas vārda un autoritātes nostiprināšanā, veicinājuši un pilnveidojuši Sēlijas novadu sadarbību un kopības sajūtu. Ne tikai piederības vienojošais un kultūrvēsturiskais spēks, bet arī Daugavas kreisā krasta novadu attīstības iespēju saskatīšana saimnieciskajos jautājumos, kultūras darba, izglītības, tūrisma veicināšanā, kopā sadarbojoties. Šajā laikā notikuši jau deviņi Sēlijas kongresi: Aknīstē, Viesītē – 1999., Ilūkstē, Neretā – 2001., Viesītē – 2003., Jēkabpilī, Sēlpilī – 2005., Viesītē – 2008., Daugavpils novada Skrudalienā – 2012., Jaunjelgavā – 2016., Salā – 2018. gadā.

  1. gada nogalē, septiņiem Sēlijas novadiem kopā sanākot, kopīgai sadarbībai tika izveidota Sēlijas novadu apvienība, par primāro mērķi definējot Sēlijas ekonomiskās attīstības veicināšanu ar vēlmi kopīgiem spēkiem cīnīties par Sēlijas nākotnes izredzēm.“Sēlija rotā 2019”

Viens no nozīmīgiem Latvijas valsts ieguvumiem pēdējās desmitgadēs ir Sēlijas Atmoda, Zemgales Augšzemes daļas novadu sadarbība un sēliskās apziņas realitāte. Sēlijas reģions prasa valstisku atbalstu un valstsvīru godaprātu, un cilvēki te saprot, ka mums nepieciešamas darbavietas un labi ceļi arī laukos un mazpilsētās, nevis kārtējā Sēlijas saskaldīšana, sadalīšana un izmētāšana kartē.

  1. gadā klajā iznāca grāmata „No Sēlijas pūra…”, visu septiņu Sēlijas novadu kopdarbs, kā piemērs tam, ka nav vienkārši un viegli apvienoties kopīgam darbam, bet to var izdarīt un rezultāts ir pūļu vērts. Grāmatas pēdējā nodaļā lasām šodienas cilvēku domas par savu plašo Sēlijas novadu, ko akadēmiķis Jānis Stradiņš savulaik nosaucis par „Latvijas pameitu’, bet Sēlijas grāmatas rakstītāji to dēvē par Latvijas tēla rokās neesošo ceturto zvaigzni, par piekto novadu, savu zaļo pērli, citiem – neapzinātu salu, bet mums – par dzimtas saknēm, par veiksmīgu starta laukumu idejām. Vēl citam rakstītājam tās ir trīs Sēlijas: ideālā, uz ko tiekties, reālā, kā dzīvot, nevis izdzīvot, un Sēlija, ko rūpējoties mīlēt. Pirms trīsdesmit gadiem modusies Sēlija – mūsu šodienas lepnums, pienākums un atbildība, tāpēc,- Sēlijai būt!

Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja Ilma Svilāne

  1. gada augustā.